No 12. augusta Bauskas muzejā būs skatāma sestā “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” izstāde

Šogad konkurss “Jāzepa Pīgožņa balva Latvija ainavu glezniecībā” pulcēja 180 māksliniekus, kas žūrijas vērtējumam kopumā iesniedza 327 mākslas darbus.

Iesniegtos darbus vērtēja profesionāla žūrija, kuras sastāvā, kā žūrijas priekšsēdētājs, darbojās “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2019. gada galvenās balvas ieguvējs mākslinieks Nugzars Paksadze, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, māksliniece Helga Jaksone, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejaekspozīciju un izstāžu kuratore Silvija Berezovska, mākslinieks Jānis Anmanis, tekstilmāksliniece Leontīne Pīgozne un scenogrāfs Aigars Ozoliņš. Pēc žūrijas veiktās darbu atlases, kas norisinājās divās kārtās, pamatekspozīcijai tika izvēlēti 92 gleznojumi. Bauskas muzejā būs apskatāmi trīsdesmit divi autoru darbi.

Mākslas zinātniece un šī konkursa vairākkārtējā žūrijas komisijas locekle Ingrīda Burāne par “Jāzepa Pīgožņa balvu Latvija ainavu glezniecībā” saka šādi: “Šī izstādē ir viena no ilglaicīgākajām, daudzpusīgākajām, mākslinieku un mākslas interesentu atbalstītākajām mākslas dzīves norisēm glezniecībā mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas. Kopš tā saucamajās vizuālajās mākslās vairs nav valsts iedibinātas atzinības balvas par profesionālo veikumu, kā tas ir citās nozarēs (Lielā mūzikas balva, Latvijas Literatūras gada balva, Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” un “Spēlmaņu nakts” balvas teātra jomā). Preiļu novada domes un Rīgas domes kopdarbs, atbalstot mākslinieka Jāzepa Pīgožņa (1934–2014) draugu Jāņa Anmaņa, Jāņa Streiča un Jāņa Strupuļa iniciatīvu sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju, faktiski ir vienīgā šāda veida oficiālu institūciju līdzdalība mākslas procesu veicināšanā, izvērtēšanā un tālāk virzībā. Savā ziņā šis ir pašlaik Latvijā demokrātiskākais un atvērtākais mākslas dzīves notikums, kurā piedalās autori no visiem novadiem. Nav līdzīga savā apjomā un autoru rokrakstu dažādībā otra tāda mākslinieciskās kopainas redzējuma, kas vienotu pilnīgi atšķirīgas izglītības, tautības, māksliniecisko tieksmju un varēšanas, paaudžu piederības un citu savrupu pazīmju personības. Līdz ar to var secināt, ka tādā skaitliskā izvērsumā, kāds bija un ir redzams pamatekspozīcijās un kāds saglabājas Latvijas mākslas vēstures dokumentēšanā, mākslas darbu saglabāšanā iespieddarbā, laikmeta ainas fiksācijā piecos katalogos, ka tādā nozīmē iecere un profesionāli veiktais darbs ir devis nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas mākslā 21. gs. pirmajā desmitgadē. Turklāt tas loks ir plašāks un paliekošāks arī tādā nozīmē, ka stimulējis, veidojis, audzējis spēku Latvijas mākslas izglītībai. Īpaši tiem māksliniekiem, kuri strādā mākslas skolās, kompetenču centros un regulāri lielā skaitā veido autoru pamatkodolu.”

Šī gada galvenās balvas ieguvējs taps zināms septembrī, kad Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā plānots rīkot svinīgo balvas pasniegšanas ceremoniju.

Izstāde Bauskas muzejā būs apskatāma līdz pat 2. septembrim.