Otrajā “CIERĒ” iepazīst ar Bauskas vecpilsētas namiem saistītas personības

Otrā septembra sestdiena Bauskas vecpilsētā jau tradicionāli tiek aizvadīta svētku zīmē. Arī 10. septembrī vecpilsētas ielās valdīja rosība. Kamēr mājražotāji un amatnieki centrālajā laukumā tirgojās ar sarūpēto produkciju, tāltālas balsis no sendienām jau otro reizi aicināja piedalīties “CIERĒ”. Tās kopsolī ar pilnmēnesi un zilganajiem gaismas stariem no Bauskas ūdenstorņa pilsētas ainavā realizēja īstenu Igo dziesmas “Pilnmēness naktī” ainu, kad “debesīs mākoņu laiva slīd un tāltālas balsis aicina līdzi”.

Šoreiz gaismu un klausāmstāstu sinerģijā apmeklētājus līdzi aicināja personības, kuru dzīvesgājums kādā mirklī bijis saistīts ar Bauskas senās daļas namiem. Pastaigas laikā tika iepazīts Bauskas Sv. Trīsvienības baznīcas dedzinātājs Mihaels Kristofers Heinšs (Plūdoņa iela 21), cara armijas virsnieks Teodors Mirons (Rīgas iela 51), Bauskas Tautas teātra režisors Raimonds Kugrēns (Kalna iela 18), fotosalona īpašnieks Solomans Hiršovics (Rīgas iela 45), Lodiņa alus darītavas īpašnieks Bruno Lodings (Rīgas iela 39), Bauskas Sv. Gara Evaņģēliski luteriskās baznīcas altārgleznas autors Jūliuss Dērings (Plūdoņa iela 13A), pirmais latvietis Bauskas pilsētas galvas amatā Jānis Kļaviņš (Rīgas iela 32), dzejnieks un Bauskas pilsētas skolnieks Vilis Plūdons (Rīgas iela 38), kā arī kāds Bauskas apriņķa cietumā ieslodzītais (Plūdoņa iela 19). Pie katras no ēkām bija iespēja izlasīt īsu personas aprakstu un noklausīties paša cilvēka vai kāda cita pietuvināta laikabiedra stāstu par piedzīvoto Bauskā. Viļa Plūdoņa skolasbiedrs atklāja, kā topošais dzejnieks reiz gandrīz nosebojis literatūras eksāmenu, taču Lodiņa alus darītavas pagalmā izskanēja stāsts par īpašnieka Bruno viltīgo plānu atjaukt ražoto dzērienu ar ūdeni. Namu stāstu audio arī šogad ierunāja novadnieks un aktieris Jēkabs Reinis.

Šī gada svētku jauninājums bija dažādi mākslinieciskie akcenti, kas reizi stundā atdzīvināja vecpilsētas ielas un pagalmus. Simboliski iezīmējot nodedzinātās Bauskas Sv. Trīsvienības baznīcas vietu, tagadējā Saules dārza teritorijā notika uguns šovs, pie bijušā Bauskas apriņķa cietuma darbojās mīmi, Bauskas Kultūras centra pagalmā ar mēmajām etīdēm apmeklētājus izklaidēja Bauskas Tautas teātris. Pa tagadējās Bauskas Bērnu un jauniešu centra Dzeltenās mājas logiem skolotāja Vija Cerusa ar medijpratības grupas “Bauskas dārgumu meklētāji” dalībniecēm lasīja Viļa Plūdoņa dzeju, taču nama pagalmā viesus sagaidīja karikatūrists, piedāvājot ikvienam interesentam iegūt viņa zīmētu portretu. Svētku laikā ar gaismiņu rindām savu pagalmu izrotāja arī kolēģi no Bauskas muzeja, priecējot ar dziesmām akordeona pavadījumā un piedāvājot aplūkot bildes no muzeja krājuma. Netālu dejojošus un dziedošus baušķeniekus ap sevi pulcēja ielu muzikante Helēna Liene Gavrilka.

Īpaši iemīļots stūrītis Bauskas vecpilsētā atradies Rīgas ielā 22 (Zirgu Pasts), kur visa vakara garumā apmeklētājus pārsteidza diskžokeji. Bijusī baušķeniece Renāte atklāj: “Par “CIERI” uzzināju no darba kolēģītes Rīgā. Nodomāju, ka tas ir labs iemesls atgriezties un apmeklēt dzimto pilsētu. Vislabāk man patika pagalmiņš ar DJ mūziku, kur smuki izgaismoti motocikli un foršie busiņi. Tiešām stilīga vieta, kas atdzīvināja Bausku no jauna, tā nebija viss vecais un ierastais.” Labus vārdus alternatīvajam pagalmam veltīja arī cierētājs Kārlis: “Mans mīļākais pieturas punkts noteikti bija DJ pagalms Rīgas ielā. Tas bija jaudīgi.” Jaunietis atzina, ka novērtē iespēju ielūkoties Lodiņa alus pagalmā: “Ienākt brūža pagalmā bija unikāla iespēja. Atceros, ka par šo tēmu skolā rakstīju zinātniski pētniecisko darbu un tad jau gribēju tikt iekšā, taču apsargs mūs toreiz aizsūtīja tālu prom. Jāatzīst, ka maršrutu neveicu pēc objektu apskates principa, es vienkārši nesteidzīgi baudīju pastaigu, izbaudot Bauskas skatus, kas šajā gaismā izskatījās citādāk un tuvāk. Nezināju, ka Bauska tā var.” Īsu mirkli pirms pusnakts staigātāju atzītajā vietā norisinājās pastaigas noslēgums neona noskaņās kopā ar ritma apvienību “Pulsa efekts”.

Orientēšanās pastaigas laikā dalībniekiem bija jāatrod objektos paslēpti vārdi un frāzes, kas šajā reizē veidoja Rūdolfa Saulāja rindas: “Te vecā Bauskas atdzimt nepārstāj,/kļūst dzimtā ligzda katram, kas te dzīvo”. Saveidotā vārsma cierētājiem līdz 10. septembra plkst. 23:59 bija jāiemet kastē pie Bauskas rātsnama. Pa ceļam satiktie staigātāji gan atzina, ka šoreiz salikt teikumu neesot bijis nemaz tik viegli, jo arī pirmais izlozētais dalībnieks dzejas fragmentu bija saveidojis kļūdaini. Norises izskaņā tiešraides vadītājs Ansis Bogustovs noskaidroja, ka lidojumu ar gaisa balonu pieredzēs Vasīlijs Cišs. Kā uzvarētājs atklāj savos sociālajos tīklos, lapiņu īstajā brīdī izlozes kastē iemetusi viņa sieva. Tā kā balvas izloze notika tieši Tēva dienas naktī, Vasīlijs to nodēvē par kārtīgu dāvanu šajos svētkos.

Paralēli “CIEREI” jau no plkst. 17:00 Bauskas Rātslaukumā norisinājās “Zemgales Dižtirgus”, kurā šogad pulcējās ap 80 mājražotāju un amatnieku. Bauskas Rātslaukumā varēja iegādāties dažādus gardumus – maizi, sieru, gaļas izstrādājumus, vīnu un arī kādu saldu našķi. Tāpat tika piedāvāts apģērbs, dabīgā kosmētika, aksesuāri un rotas. Tirgotāja Sintija atzīst: “Piedalos Zemgales tirgū jau 4 vai 5 gadu, pieredze jau ir! Ļoti patīk ciemoties šeit Bauskā, šajā laika posmā tas ir labākais tirdziņš, kurā būt. Vispār ļoti labi, ka tirgus vairs nav tikai no rīta, jo tad pārsvarā nāca tikai seniori. Vakarā ir daudzveidīgāka publika.” Ar sarunām par Bauskas vecpilsētu un tās bagātīgo mantojumu možu garu tirgus laukumā uzturēja Ansis Bogustovs. Uz sarunām tika aicināts uzņēmējs Ģirts Karpovičs un vēsturnieks Raitis Ābelnieks.

Bauskas Kultūras centrs saka paldies Justam Ribinickim un SIA “Full Stage” par vecpilsētas spožo rotu. Pateicība Bauskas muzeja kolēģiem par konsultēšanu vēstures jautājumos un Bauskas Pašvaldības policijai, īpaši Broņislavam Ostrovskim un Aivaram Vilciņam, par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un iespēju apturēt transporta kustību vecpilsētas ielās. Paldies vārdi arī visiem māksliniekiem, tirgotājiem, runātājiem, norises iemūžinātājiem, kuplajam cierētāju pulkam un vecpilsētas apdzīvotājiem, kuri ar gaismas elementiem dekorēja arī savus namus. Cik labi, ka varam svinēt svētkus kopā!