STEFANO LANDI opera LA MORTE D ORFEO (1619) / Senās mūzikas festivāls “Vivat Curlandia!”

9. jūlija vakarā plkst. 19:30 Bauskas Kultūras centrs kļūs par vietu, kur iespējams aizceļot vairāk nekā 400 gadus senā pagātnē. Atveros zāles durvis, klausītāju maņas kļūs jutīgākas, jo tumsas pārņemto zāli izrotās tikai un vienīgi sveču apgaismojums. Tas grieķu traģēdijas laika kostīmiem ļaus iegūt tikai sveču gaismai raksturīgās siltās krāsas, radot ēnu spēles. Turklāt par skanisko baudījumu rūpēsies vēsturisko mūzikas instrumentu un dziedātāju balsis, uzburot 17. gadsimta pirmās puses teātra noskaņu.

Itāļu komponista Stefano Landi opera jeb pastorālā traģikomēdija “Orfeja nāve” (La morte d’Orfeo) pirmo reizi tika atskaņota Romā 1619. gadā kā veltījums pāvesta Pāvila V radiniekam Alesandro Mateijam. Librets, kura autors, iespējams, ir pats komponists, daļēji ir iedvesmots no Andželo Policiāno 1484. gada grāmatas “La favola d’Orfeo”. Atšķirībā no Klaudio Monteverdi operas “Orfejs” un senākajām Florences operām par šo pašu tēmu (Peri un Kačīni “Eiridīke”), Landi opera satur spilgtas komiskās epizodes un personāžus un ir gluži kā sīkvels stāstam par Orfeju.

Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs un tiešsaistē.

Plašāka informācija par festivāla programmu: www.earlymusic.lv

Festivālu organizē: SIA “Rīgas Senās mūzikas centrs”

Related upcoming events

  • 2025-12-19 11:30 - 2025-12-19 13:00

    Īsu brīdi pirms Ziemassvētkiem paši jaunākie kultūras baudītāji ir aicināti uz kultūras centru, kur plkst. 11.30 notiks Liepājas leļļu teātra viesizrāde "Reiz svētku beķerejā...".Tā būs rotaļīga un sirsnīga izrāde visai ģimenei par drosmi mainīties, par darba prieku un par to, ka dažkārt lielākās dāvanas slēpjas pavisam negaidītās vietās.

  • 2026-01-10 19:00 - 2026-01-10 20:30

    Ir cilvēki, kuri zīmē, ir cilvēki, kuri dzied, citi spēlē klavieres, kāpj kalnos, brauc ar riteni vai dodas garās pastaigās. Katrs bauda dzīvi pēc savas patikas un iespējām. Bet, ja dzīves straujie līkloči tevi izmet no laivas un esi pusmūžā spiests rast risinājumu, bieži vien iestājas strupceļš. Kad apņēmības pilns dodies uz banku prasīt aizdevumu, bet tev to nedod, jo esi par vecu, un tev nav ne galvotāja, ne ķīlas, un māsa bezspēcība tev uz pleca jau liek savu smagnējo roku, lai spiestu uz ceļiem, tu izmisuma dzīts bankas direktoram acīs vien vari izdvest: “Ja nedosi man kredītu, es savaldzināšu un pārgulēšu ar tavu sievu’’

    “Strādājot ar Žordī Galserāna lieliski sarakstīto lugu “Uz visu banku!” (oriģ. nosaukums “Kredīts”), mani kā režisoru vienmēr saista iespēja parakties dziļāk par virsējo kārtu. Un, ja izdodas tikt līdz pat kodolam, tad gandrīz vienmēr rezultātā gandarījums ir daudz lielāks. Šī reize nav izņēmums, turklāt veidot izrādi kopā ar diviem savas paaudzes vadošajiem aktieriem – Arti Robežnieku un Normundu Laizānu, ir ne vien nebijusi pieredze, bet arī radošs izaicinājums, jo abi meistari savas dzīves labākos gadus atdevuši skatuves dēļiem un pazīst “drēbi”, tādējādi teicami papildina kopdarbu ar savu pienesumu. Šī luga ir viltīga. Labā nozīmē, protams. Tā izklaidē, sapurina, uzdod jautājumus. Mūsu kopīgi izvēlētais izrādes žanra apzīmējums “nopietna komēdija” nav nejaušs. Tas dod iespēju caur jokiem parunāt par nopietnām lietām, un arī otrādi,” savu ideju un lugu raksturo izrādes režisors Intars Rešetins-Pētersons.

    Režisors: Intars Rešetins-Pētersons
    Lomās: Intars Rešetins un Normunds Laizāns vai Artis Robežnieks