“Latvijas Republikas pilsoņu kongresam – 25”

Bauskas muzejā no 2. līdz 23. novembrim būs apskatāma LNB ceļojošā izstāde “Latvijas Republikas pilsoņu kongresam – 25”.

Saistībā ar Pilsoņu Kongresa jubileju Latvijas valsts svētku priekšvakarā, 16. novembrī plkst. 16:00, Bauskas muzejā notiks tikšanās ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem. Tiks sniegts vēsturisks atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, klātesošie dalīsies atmiņās par Latvijas Trešās atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni. Aicināts ikviens interesents. Ieeja bez maksas.

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība, kuŗu 1990. gada aprīlī Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem.

Bauskas apriņķī (rajonā) ievēlēja deviņus Kongresa delegātus, viņu vidū arī skolotāju, tagadējo Bauskas novada domes priekšsēdētāju Raiti Ābelnieku, Skaistkalnes vidusskolas skolotāju, vēlāko Vecumnieku novada domes priekšsēdētāju Jāni Kalniņu, Rundāles pils muzeja vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Leopoldu Kļaviņu, Griķu deviņgadīgās skolas (tagadējās pamatskolas) direktoru Daini Vanagu un citus. 1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tās ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij un ko paredzēja nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.