Septembra pēdējā nedēļā aicina apmeklēt Ziemeļvalstu kino seansus

No 25. septembra līdz 1. oktobrim Bauskā notiks Ziemeļvalstu dienas. Tematiskajā nedēļā interesentiem būs iespēja apmeklēt Ziemeļvalstu kino seansus Bauskas Kultūras centrā. Programmā iekļautas filmas gan lieliem, gan maziem skatītājiem. Ieeja filmu seansos ir bez maksas.

Ieskaties plašajā piedāvājumā un nāc ciemos!

Apgaismotā, tālredzīgā Mo ģimene savā fermā Norvēģijā dzīvo ideālu dzīvi. Taču pēdējā laikā viņu trīs bērni ir satraukti par klimatu, un bailes par to, kāda planēta tiks atstāta, viņiem neļauj naktīs gulēt. Veicot milzīgu ticības lēcienu, ģimene nolemj rīkoties un pārcelties uz “Permatopiju”: pavisam jaunu pašpietiekamu, bioloģiskās lauksaimniecības kooperatīvu Dānijā. Bet vai tiešām dzīvošana zaļajā sabiedrībā būs ilgtspējīgs risinājums ģimenei, kurā ir pieci pārgalvīgi individuālisti, kuriem katram ir savas ļoti atšķirīgas cerības un sapņi? Sirsnīga un brutāli godīga filma par vienas ģimenes mēģinājumu panākt patiesas pārmaiņas klimata pārmaiņu ēnā.

1940. gada aprīlis. Vācijas karaspēks izvirza Norvēģijas karalim ultimātu: padodieties vai mirstiet! Karaliskā ģimene ir spiesta pamest galvaspilsētu un izšķirties, nezinot, vai jelkad satiksies. Kroņprincese Marta kopā ar bērniem dodas patverties Zviedrijā, bet karalis Hokons un kroņprincis Ūlavs gatavojas stāties pretī Trešajam reiham. Pēc trim dienām karalis pieņem savu galīgo lēmumu. Viņš atsakās kapitulēt, kaut gan tas var maksāt dzīvību viņam pašam, viņa ģimenei un norvēģu tautai. Karalis Hokons bija vīrs, kuram gods un pienākuma izjūta nenozīmēja vien skaistus vārdus.

Populārās Hjalmara Söderberga noveles ekranizācija. Pasakainais mīlas stāsts norisinās 19. – 20. gadsimta mijā Stokholmā starp gleznotāja meitu un talantīgo jauno rakstnieku, kuru attiecības izjauc tā laika sabiedrības paražas. Pēc desmit gadiem viņi satiekas vēlreiz, jau precēti un ar bērniem, un viņos ataust mīlestība, kura noved pie neparedzamām sekām gan viņu, gan viņu tuvāko dzīvē.

Miegaina Zviedrijas mazpilsēta mēģina pievilināt mazcenas veikalu ķēdi un nolīgst  pompozu mārketinga direktoru, lai tas radītu pārliecinošu pilsētiņas tēlu. Bet divas attapīgas vidusskolnieces, imigrantu ģimeņu atvases, bruņojušās ar saviem mobilajiem telefoniem un pašiņu kātiem, ir apņēmības pilnas atklāt patiesību.

Kāds sirmgalvis savā simtajā dzimšanas dienā nolemj mainīt dzīvi. Kamēr sveicēji gatavo ziedus un torti, viņš sakravā čemodānu, izkāpj pa logu un pazūd no pansionāta, uzsākot aizraujošu piedzīvojumu. Filmas gaitā atklājas Alana Karlsona neparastā biogrāfija, kas cieši savijas ar divdesmitā gadsimta vēsturi. Dzīves laikā viņš ir vakariņojis ar ASV prezidentu Hariju Trūmenu, stopējis kopā ar Vinstonu Čērčilu, devies kruīzā kopā ar Mao Dzeduna sievu, kājām apgājis Himalajus un palīdzējis PSRS tikt pie atombumbas.

Tsatsiki vasaras brīvdienās, atgriežoties Grieķijā, konstatē, ka viņa tēva viesnīcu un olīvu birzi, mazajā Grieķijas ciemā, plāno pārdot. Lai saglābtu iemīļoto māju Grieķijā, Tsatsiki kopā ar bezbailīgo Alvu, uzsāk glābšanas operāciju, kas izvēršas piedzīvojumu, draudzības un mīlestības pilnā ceļojumā.

Filma “Astrīdas Lingrēnas jaunība” vēsta par pasaulslaveno zviedru bērnu grāmatu autori, kura, neskatoties uz valdošajām gaidām attiecībā uz sievietēm un reliģisko audzināšanu, nolēma atbrīvoties no sabiedrības normām un sekot savai sirdij. Astrīdai mazai esot, bija kāds notikums, kas viņu dziļi ietekmēja un noteica tālāko dzīvi; notikums, kas viņu pārvērta par vienu no mūsu laikmeta iedvesmojošākajām sievietēm – stāstnieci, kuru pazīst un mīl visā pasaulē.

Pavisam parastā Stokholmas ielā, uz pavisam parastas dzīvokļu mājas jumta ir pavisam parasts skurstenis. Taču aiz šī skursteņa slēpjas namiņš, un tajā dzīvo Karlsons – mazs, apaļīgs un ļoti pašpārliecināts vīrelis labākajos spēka gados, kuram uz muguras ir propellers. Kad viņš piespiež podziņu, ierīce sāk darboties un Karlsons spēj lidot! Ja tic viņa vārdiem, Karlsons ir vislabākais it visā. Viena lieta viņam padodas noteikti – būt par rotaļu biedru mazajam Svantem Svansonam, kuru mīļi dēvē par Brālīti. Karlsonam bieži patīk blēņoties, tomēr uzņemties atbildību par viņa nerātnībām var nākties kādam citam.

1947. gadā pasaule ar lielu nepacietību un aizrautību sekoja līdzi jaunā norvēģa Tūra Heijerdāla piedzīvojumiem, kad viņš uzsāka nebijušu un pārdrošu ekspedīciju, dodoties ar plostu 8000 km garā ceļā pāri Klusajam okeānam. Laikā, kad Tūrs ar sievu Līvu dzīvoja Marķīza salās, viņam radās pārliecība, ka Polinēzijas pirmie iedzīvotāji bija ieradušies no Amerikas dienvidiem, kas atradās tūkstošiem jūdžu uz austrumiem. Taču viņa pieņēmumi zinātnieku aprindās netika uztverti nopietni. Par spīti neprasmei peldēt un bailēm no ūdens Tūrs nolemj pierādīt savu teoriju, ka senie Dienvidamerikas iedzīvotāji varēja sasniegt Polinēziju, izmantojot buras un okeāna straumi. Uzbūvējis balsas koka plostu pēc veciem zīmējumiem un aprakstiem un nodēvējis to Kon-Tiki vārdā par godu inku Saules dievam, Tūrs dodas ceļā no Peru kopā ar pieciem komandas biedriem, kas nepazīst cits citu. Tikai viens no viņiem zina, kā vadīt plostu.

Ziņa publicēta 2023. gada 18. septembrī

Pastāsti citiem:
  • Komentāri (0)

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Nepieciešamie lauki ir iezīmēti ar *

komentārs *

  • vārds *

  • e-pasts *

*